atgadīties
atgadīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti).
Piemēri..es [partizāns], protams, nevaru atcerēties visus sīkumus, kas atgadījās dienu ašajā plūdumā.
- ..es [partizāns], protams, nevaru atcerēties visus sīkumus, kas atgadījās dienu ašajā plūdumā.
- Tā it mierīgi ritēja mana [mācītāja] ticības kopēja dzīve, kamēr sātanu valdnieks izgrūda uz mana ceļa Valiju... Kā gan bez sātana iejaukšanās tas varēja atgadīties?
2.Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt.
Piemēri..blakus lieliskām, neaizmirstamām rindām [dzejniekam] atgadās pa pelēcīgam pantam, pa neizstrādātai, frāžainākai vietai.
- ..blakus lieliskām, neaizmirstamām rindām [dzejniekam] atgadās pa pelēcīgam pantam, pa neizstrādātai, frāžainākai vietai.
- Bija silts vakars septembra sākumā, kādi reti mēdz atgadīties šai mēnesī.
Avoti: 1. sējums