Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atgaiņāt
atgaiņāt
-āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.
Gaiņājot panākt, ka atvirzās nost.
imperf.
Gaiņāt nost. Atgainīt.
Piemēri
Atgaiņāt dundurus.
Piemēri
Atgaiņāt dundurus.
Vieziņš atgaiņāja ziņkārīgos un bija bargs..
Sētā iebraucot, mūs riedami apstāja lieli un mazi suņi, kurus tēvs atgaiņāja ar pātagu.
Roku pa gaisu vicinādams, Bāriņš [kalps] atgaiņāja mušu baru, kas lidoja ap viņu, lipa pie bļodas malām un karotes.
Aitas bija saspiedušās barā un atgaiņāja uzbāzīgās mušas, spārdīdamas kājām.
1.1.
pārn.
Atvairīt (piemēram, atmiņas, miegu).
Piemēri
Atgaiņāt nogurumu.
Piemēri
Atgaiņāt nogurumu.
Pasniedzot mazajai piena pudelīti, bija jāatgaiņā doma: «Drīz tu, mazulīt, būsi bārenīte.»
Tīss izklaidīgi pasmaida; pārvilcis ar delnu pierei, viņš atgaiņā atmiņas.
Atgaiņādama miegu, Eda ar piedurkni izberzēja acis un pavērās visapkārt.
Avoti:
1. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
atgādāt
atgadījums
atgādinājums
atgādināt
atgadīties
atgainīt
atgainīties
atgaiņāt
atgaiņāties
atgaisma
atganīt
atganīties
atgavilēt
atgāzeniski
atgāzt
Tēzaurs
atgaiņāt
MLVV
atgaiņāt
MEV
atgàiņât