Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atgainīties
atgainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
PiemēriAtgainīties no mušām.
1.1.pārn. Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
Piemēri«Nē, nē, nē, Andrikson. Ja jūs man gribat pateikties - nē, nesakiet nekā. Es nekā neesmu darījis, par ko jums jāpateicas,» barons atgainījās.
Avoti: 1. sējums