atgaisma
atgaisma -as, s.; parasti vsk.; pareti
1.Atspīdums, atblāzma.
PiemēriVienīgi debesis nesatumst, dienas atgaisma tajās paliek līdz rītam, jo ir taču vasaras vidus.
- Vienīgi debesis nesatumst, dienas atgaisma tajās paliek līdz rītam, jo ir taču vasaras vidus.
- ..no rieta blāzmas nemanīja vairs ne to mazāko atgaismu. Biezā dūmaka, kurā iegrima saule, bija pakāpusies līdz pašam zenītam, necaurredzami nosegdama debess jumu.
- Caur mākoņiem ne saule pati spīd, Tik atgaisma no tālas viņpus vizmas, Kas augsti pāri visam viz mūžam.
- pārn. Rīt, parīt karavīri to [ziņas par varoņdarbiem] lasa savā avīzē, skatās paši savu varoņdarbu atgaisma, klausās vareno notikumu atbalsīs.
1.1.pārn. Nepilnīgs priekšstats (par ko).
Piemēri..reprodukcija sniedz par šo ģeniālo darbu [gleznu] tikai pavisam blāvu atgaismu..
- ..reprodukcija sniedz par šo ģeniālo darbu [gleznu] tikai pavisam blāvu atgaismu..
Avoti: 1. sējums