rīkot
rīkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
Piemēri«Kur barons pats?» Andriksona otrā kalpone prasīja kādam muižas puikam. «Viņš vēl palika ziņotājus rīkojam, uz kurieni tiem jājāj.»
- «Kur barons pats?» Andriksona otrā kalpone prasīja kādam muižas puikam. «Viņš vēl palika ziņotājus rīkojam, uz kurieni tiem jājāj.»
1.1.intrans.
Piemēri«Prātīgs saimnieks vienmēr paliek nostāk un izrādās labs, priekšstrādnieks lai rīko.»
- «Prātīgs saimnieks vienmēr paliek nostāk un izrādās labs, priekšstrādnieks lai rīko.»
- «Rūdi, nost no klavierēm, stājies rindā, mums pie dejām katrs vīra cilvēks no svara,» viņa enerģiski rīkoja.
2.Veikt visu vajadzīgo, nepieciešamo, lai varētu notikt (piemēram, svinības, sabiedrisks pasākums).
PiemēriRīkot dzimšanas dienu.
- Rīkot dzimšanas dienu.
- Rīkot apspriedi.
- Rīkot talku.
- Rīkot ekskursiju.
- Rīkot pusdienas par godu viesiem.
- «Ne brāļi rīko Amāles kāzas, bet tēvs. Un lai nesaka, ka tēvs bijis skops.»
- Kad radās jautājums par auto sacīkšu rīkošanu, es arī nolēmu tajās piedalīties..
- Vasaru, kad bija nopļauta zāle, upes līcī rīkoja zaļumballes.
- pārn. Zvirbuļiem jau šķiet, ka pavasaris būs, Savā valodā tie rīko brēku.
3.Gatavot, arī veidot (ko kādam nolūkam).
PiemēriBimbulats pirmais, ne vārda neteicis, sāka rīkot savu zirgu tālākā ceļā: pagrūda abus čemodānus taisnāk, paraustīja seglus un rāpās zirgā.
- Bimbulats pirmais, ne vārda neteicis, sāka rīkot savu zirgu tālākā ceļā: pagrūda abus čemodānus taisnāk, paraustīja seglus un rāpās zirgā.
- Pusotras verstes no Gailēniem, dziļā meža ielokā, upītes līcī muiža rīko pļavu.
- Vai ledus jau nebūs diezgan biezs un vai nevarēs rīkot slidotavu?
Avoti: 6-2. sējums