Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rīkļurāvējs
rīkļurāvējs -a, v.
rīkļurāvēja -as, s.; sar.
Mantrausīgs, savtīgs, nežēlīgs cilvēks, kas, savu bagātību vairojot, nodara citiem ļaunumu. Rīkļu rāvējs.
PiemēriReiz sarunā ar Janku viņš [dārzniecības īpašnieks] izteicās, ka ne jau visi, kam pieder kāds īpašums, esot rīkļurāvēji un ka strādniekiem to arī vajadzētu saprast.
Avoti: 6-2. sējums