paglābties
paglābties -glābjos, -glābies, -glābjas, pag. -glābos; refl.
1.Refl. → paglābt1. Pasargāties, tikt pasargātam no bojāejas.
PiemēriPaglābties no nāves kaujas laukā.
- Paglābties no nāves kaujas laukā.
- Viss vads nekur nevar paslēpties.., bet viens cilvēks var aizlīst no acīm un paglābties.
1.1.Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
PiemēriTo [par fašistu zvērībām] stāstīja zemē paglābušies krievu zemnieki, kam bija palaimējies izsprukt vācu žandarmiem un viņu suņiem.
- To [par fašistu zvērībām] stāstīja zemē paglābušies krievu zemnieki, kam bija palaimējies izsprukt vācu žandarmiem un viņu suņiem.
- Paglābušies no atņirgtajiem [suņa] zobiem tur, kur ķēdes gals vairs nevarēja sniegt, Ilze.. devās istabā.
1.2.Izvairīties (no briesmām, posta u. tml.), nenonākt (briesmās, postā u. tml.), arī izkļūt (no briesmām, posta u. tml.).
PiemēriPaglābties no soda.
- Paglābties no soda.
- Jēkabam dzīve nav bijusi nekāds rožu dārzs.. Vienīgā laime: no kariem izdevies paglābties. Tāpēc ka klibs no dzimšanas.
2.Patverties (no kā nevēlama).
PiemēriPaglābties no lietus.
- Paglābties no lietus.
- Paglābties no sala.
- Rīgā - kurā krogā tu vari no svešām acīm paglābties? Ej, kur gribi, visur kāds draugs vai nedraugs priekšā.
- Vīnstīgas apvijušas pagalmus, kur saimniekiem un vasarniekiem ērti un viegli paglābties no svelmes.
- ..lopi dūmos labi paglābās no mušām un dunduriem.
Avoti: 6-1. sējums