mitrs
mitrs -ais; s. -a, -ā
mitri apst.
1.Tāds, kas ir uzsūcis, satur šķidrumu, tvaiku.
PiemēriMitras drēbes.
Stabili vārdu savienojumiMitrs tvaiks.
1.1.Tāds, kas (piemēram, kūstot, atdziestot) pārvēršas šķidrumā, izdala šķidrumu.
PiemēriSlapjdraņķis.. svieda mitrās sniega pārslas Oskaram acīs.
1.2.Tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, tvaiku.
PiemēriMitras logu rūtis.
2.Tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts nokrišņu daudzums, tāds, kam ir raksturīgs, parasti ievērojami, paaugstināts šķidruma, tvaika daudzums gaisā, augsnē (par laikapstākļiem, laikposmu).
PiemēriMitrs klimats.
2.1.Par vietu, teritoriju.
PiemēriMitra pļava.
2.2.Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
PiemēriMitrs dzīvoklis.
2.3.Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar, parasti paaugstinātu, šķidruma, tvaika daudzumu.
PiemēriVakaros kļūst mitrs.
3.Tāds, kas tiek veikts vai noris šķidruma, tvaika iedarbībā.
PiemēriViens no izplatītākajiem granulēšanas veidiem ir tā sauktā mitrā granulēšana, kur pulveru maisījumu samitrina..
Avoti: 5. sējums