mitriķis
mitriķis -ķa, v.; sar.
Parasti savienojumā «spēka mitriķis»: spēcīgs vīrietis.
PiemēriKuģa bocmanis bija īsts spēka mitriķis..
- Kuģa bocmanis bija īsts spēka mitriķis..
- «Agrāk tēraudkausētājam bija jābūt īstam spēka mitriķim, jo maiņā līdz trīsdesmit tonnām dažādu piedevu ar rokām bija jāpārstaipa..»
- «Darbs, protams, atradīsies,» Antons vērīgi nopēta bijušo draugu, «sevišķi tādam spēka mitriķim kā tev.»
Avoti: 5. sējums