Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mitraudži
mitraudži -u, vsk. mitraudzis, -dža, v.; bot.
Augi, kas aug mitrās, slapjās vietās.
PiemēriDzimtas augi ir pa lielākai daļai mitraudži, kas sastopami pļavās, purvos vai arī ūdeņos.
Avoti: 5. sējums