atlauzties
atlauzties -laužos, -lauzies, -laužas, pag. -lauzos; reti
1.parasti 3. pers. Neviļus, nejauši tikt atlauztam.
PiemēriNo plāceņa atlaužas lielāks gabals, nekā gribēju.
2.Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt šurp. imperf. Lauzties šurp. Pārvarot pretestību (parasti, laužoties cauri drūzmai), atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriUz bufeti tika padota ziņa Plācenim un Skrejam. Abi atlaužas cauri pūlim elsdami.
Avoti: 1. sējums