Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atlēciens
atlēciens -a, v.
Vienreizēja darbība → atlēkt1. Atgrūdiens (no kā) lēciena sākumā.
PiemēriAtlēcienu no ledus [hokeja spēlētājs] izdara gan ar vienu, gan abām kājām reizē.
Stabili vārdu savienojumiAtlēciena galds.
Avoti: 1. sējums