atlēkt
atlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriIzbailēs atlēkt atpakaļ.
2.parasti 3. pers. Atšķelties, atkrist nost (piemēram, no tā, ko kulsta, skalda u. tml.).
PiemēriKad linus kulsta, atlec pļaukas,.. bet kodaļa kļūst tīra un gluda, un stipra, ļoti stipra.
2.1.Atdalīties, atlobīties (pilnīgi vai daļēji).
PiemēriPriekšā tāls pārgājiens, bet dažiem [karavīriem] zoles atlēkušas. Paliks basām kājām.
2.2.Izdalīties (par krēpām).
PiemēriKrēpas atlec.
Stabili vārdu savienojumiKlepus atlec.
3.parasti 3. pers.; sar. Tikt (kādam labumam, ienākumam, peļņai u. tml.). Atkrist (4).
PiemēriTilts kopā ar kādu krodzinieku uzpirka linus un sūtīja uz Rīgu. No iesākuma gāja ļoti labi - atlēca branga peļņa.
4.parasti 3. pers. Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), strauji atvirzīties nost (atpakaļ).
Piemēri..viņš [ceļa apgaitnieks] tikai soļodams brīdi pa brīdim piesit sliedei ar mazu āmuriņu. Āmuriņš rotaļīgi atlec no sliedes, un apgaitnieks iet tālāk. Bet dažkārt var gadīties arī, ka āmuriņš neatlec, bet liptin pielīp pie sliedes.
Stabili vārdu savienojumiAtlec kā no sienas (vārdi, padomi u. tml.).
5.Lecot atkļūt šurp. imperf. Lēkt šurp. Lecot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtlec klibā varde..
6.parasti 3. pers. Strauji atvērties.
PiemēriInta ar kreiso roku visu laiku knibinājās zem [automašīnas kabīnes] priekšējā stikla gar nelielu podziņu, līdz pēkšņi atlēca kāds vāciņš.
Avoti: 1. sējums