atlauzt
atlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). imperf. Lauzt vaļā.
PiemēriVienam no biedriem rokās parādās cirvis, ar kuru mēģina atlauzt durvis.
- Vienam no biedriem rokās parādās cirvis, ar kuru mēģina atlauzt durvis.
- ..[kazaki] ar stiķiem [durkļiem] atlauza šķirstus un tīnes.
- Atlauztās un iztukšotās kastes atkal rūpīgi aiznagloja.
- Soma bija aizslēgta. Leinasars to atlauza ar nazi.
2.Laužot atdalīt (daļu no veselā). imperf. Lauzt nost. Nolauzt.
PiemēriAtlauzt ābelītei zaru.
- Atlauzt ābelītei zaru.
- Ilze atlauza no maizes gabala nelielu kumosu un, uz delnas turēdama, sniedza to Raibaļai..
- ..[zēns] burzīja pirkstos žagaru, atlauzdams no tā vienu gabalu pēc otra.
- Tērauda zobiem bruņots ekskavatora kauss atlauž no [degakmens] slāņa brūno akmeni..
3.Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
Piemēri..Bernharda [arestētā] rokas vienā acumirklī tika atlauztas atpakaļ. Uz tām uzlika dzelžus..
- ..Bernharda [arestētā] rokas vienā acumirklī tika atlauztas atpakaļ. Uz tām uzlika dzelžus..
- Satvēris manas rokas un atlauzis tās aiz muguras, viņš [sargs] mani ved uz sardzes telpām.
Avoti: 1. sējums