atlauzt
atlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Laužot dabūt vaļā, attaisīt (piemēram, ko aiznaglotu, aizslēgtu). imperf. Lauzt vaļā.
PiemēriVienam no biedriem rokās parādās cirvis, ar kuru mēģina atlauzt durvis.
2.Laužot atdalīt (daļu no veselā). imperf. Lauzt nost. Nolauzt.
PiemēriAtlauzt ābelītei zaru.
3.Ar spēku atliekt atpakaļ (kāda rokas).
Piemēri..Bernharda [arestētā] rokas vienā acumirklī tika atlauztas atpakaļ. Uz tām uzlika dzelžus..
Avoti: 1. sējums