urbties
urbties urbjos, urbies, urbjas, pag. urbos; refl.
1.Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.). Urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
PiemēriKādu dienu tomēr ļaudis šeit atnāca. ..Pētīja akmeņus, urbās zemē un atrada lielas vara rūdas bagātības un molibdēnu.
1.1.Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) — par urbi.
PiemēriSvārpsts urbjas kokā.
1.2.Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
PiemēriĒriks, kaudamies ar dunduriem, sparīgi cēla laukā no bedres mālu. Tā pamazām viņi urbās arvien dziļāk, līdz beidzot varēja likt [akai] pirmo grodu.
1.3.pārn. Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) — par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
PiemēriĒriks Ritums pamodās ar smagu galvu. Likās, ka modinātāja asais, griezīgais zvans urbjas ausīs kā svārpsts.
1.4.pārn. Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
PiemēriApspiestas nožēlošanas jūtas urbtin urbās pa viņa dvēseli..
2.Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) — par ko smailu.
PiemēriSpieķa gals urbjas smiltīs.
2.1.Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
Piemēri..Un gribējās ar pirkstiem zemē urbties..
2.2.Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) — parasti par auga sakni, asnu.
PiemēriDažām ābeļu un bumbieru varietātēm, augot no sēklas, ir tieksme sākumā veidot mietsakni. Tā.. stateniski urbjas augsnē.
2.3.Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) — par lodi, šāviņu.
PiemēriUz mūsu kuteri šāva ar ložmetējiem. Ūdenī čiukstēdamas urbās lodes.
2.4.Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) — parasti par transportlīdzekļiem.
PiemēriJā, kā satrakota jūra šalca Ķeguma krāces. Plosts drāzās tām pāri, ar priekšgalu straumes virpuļos urbdamies.
2.5.Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) — piemēram, par gaismas staru.
Piemēri..Jau pirmais saulstars urbjas dzestrā gaisā.
3.Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
PiemēriKārlis Sebris pieder pie tiem laimīgajiem, kas prot gan sameklēt lomai vajadzīgo, urbjoties literatūra un citās mākslās, gan arī spēj radoši aizrauties.
3.1.Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
Piemēri«..Brigita Zāle.. rudenī iestāsies universitātes filoloģijas fakultātē, iekšā viņa tur noteikti tiks, saņems stipendiju, jo mācīsies centīgi, urbsies cauri grāmatu kaudzēm..»
4.Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) — par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
PiemēriParasti visi makšķernieki ieplestām acīm urbjas pludiņā, it kā nebūtu to nekad redzējuši vai gribētu hipnotizēt.
Avoti: 8. sējums