urdēt
urdēt parasti 3. pers., urd, pag. urdēja; intrans.
Urdzēt.
Piemēri..varēja dzirdēt, kā gar ozola saknēm.. uz upīti miegaini urd strauts.
- ..varēja dzirdēt, kā gar ozola saknēm.. uz upīti miegaini urd strauts.
- pārn. Tomēr sapulcējušies viņu šovakar klausās it uzmanīgi. Viņš ir pieskāries tām straumēm, kas urdēja dziļos bezdibeņos.
- pārn. Īpašu pievilcību vecītei piešķīra žirgtais temperaments, kas viņā urdēja kā neapklusināms strauts
- pārn. ..tomēr tevī urd ļauns nemiers.
Avoti: 8. sējums