urbties
urbties urbjos, urbies, urbjas, pag. urbos; refl.
1.Veikt urbumu (priekšmetā, materiālā u. tml.). Urbjot (priekšmetu, materiālu u. tml.), virzīties (tajā).
PiemēriKādu dienu tomēr ļaudis šeit atnāca. ..Pētīja akmeņus, urbās zemē un atrada lielas vara rūdas bagātības un molibdēnu.
- Kādu dienu tomēr ļaudis šeit atnāca. ..Pētīja akmeņus, urbās zemē un atrada lielas vara rūdas bagātības un molibdēnu.
- Trollis: Viņi jau stigo dzelzceļus un šosejas. Viņi urbjas visdziļākajos slāņos..
- pārn. ..upe urbās krastā, un, ka tās darbs nav veltīgs, norādīja dzelmē sakritušie melnie koku stumbri.
1.1.Urbšanas gaitā tikt virzītam (kur iekšā) – par urbi.
PiemēriSvārpsts urbjas kokā.
- Svārpsts urbjas kokā.
- pārn. ..dzērvju virkne, mezdama lielus lokus, kā svārpsts urbās padebešos - ar katru loku augstāk, arvien augstāk.
1.2.Veidojot caurumu, dobumu (priekšmetā, materiālā u. tml.), pakāpeniski virzīties (tajā).
PiemēriĒriks, kaudamies ar dunduriem, sparīgi cēla laukā no bedres mālu. Tā pamazām viņi urbās arvien dziļāk, līdz beidzot varēja likt [akai] pirmo grodu.
- Ēriks, kaudamies ar dunduriem, sparīgi cēla laukā no bedres mālu. Tā pamazām viņi urbās arvien dziļāk, līdz beidzot varēja likt [akai] pirmo grodu.
1.3.pārn. Izraisīt nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (ausīs) – par skaņām. Izplatīties cauri kam un izraisīt nepatīkamas izjūtas.
PiemēriĒriks Ritums pamodās ar smagu galvu. Likās, ka modinātāja asais, griezīgais zvans urbjas ausīs kā svārpsts.
- Ēriks Ritums pamodās ar smagu galvu. Likās, ka modinātāja asais, griezīgais zvans urbjas ausīs kā svārpsts.
- ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārpsts.
- ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
1.4.pārn. Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
PiemēriApspiestas nožēlošanas jūtas urbtin urbās pa viņa dvēseli..
- Apspiestas nožēlošanas jūtas urbtin urbās pa viņa dvēseli..
- Galvā urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
- Neapstāties, tikai neapstāties! Šī viena vienīga doma urbās smadzenēs un dzina tālāk.
2.Tikt virzītam, virzīties, parasti ar spiedienu (kur iekšā) – par ko smailu.
PiemēriSpieķa gals urbjas smiltīs.
- Spieķa gals urbjas smiltīs.
- ..labā roka bija atbalstīta pret rapieri, kas ar smaili urbās grīdā..
2.1.Spiest (pirkstus), parasti ar spiedienu (kur iekšā).
Piemēri..Un gribējās ar pirkstiem zemē urbties..
- ..Un gribējās ar pirkstiem zemē urbties..
- «..tev jau vēl nav ne smakas, kas liecinātu par labākām manierēm. Vēl arvien tu urbies ar pirkstu ausīs un degunā!»
- pārn. ..sešas balles stiprs vējš svelpj kuģa antenā, sakuļ upes virsmu putās, saltiem pirkstiem urbjas caur plāno vasaras uzvalka drānu.
2.2.Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) – parasti par auga sakni, asnu.
PiemēriDažām ābeļu un bumbieru varietātēm, augot no sēklas, ir tieksme sākumā veidot mietsakni. Tā.. stateniski urbjas augsnē.
- Dažām ābeļu un bumbieru varietātēm, augot no sēklas, ir tieksme sākumā veidot mietsakni. Tā.. stateniski urbjas augsnē.
- ..pelēkajai kūlai cauri urbjas jauni, zaļi asni..
2.3.Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā) – par lodi, šāviņu.
PiemēriUz mūsu kuteri šāva ar ložmetējiem. Ūdenī čiukstēdamas urbās lodes.
- Uz mūsu kuteri šāva ar ložmetējiem. Ūdenī čiukstēdamas urbās lodes.
- Šāviņi lidoja gar zemi un urbās kalnā kā lieli lemeši.
2.4.Pārvietojoties virzīties ar galu, smaili (kur iekšā, cauri kam) – parasti par transportlīdzekļiem.
PiemēriJā, kā satrakota jūra šalca Ķeguma krāces. Plosts drāzās tām pāri, ar priekšgalu straumes virpuļos urbdamies.
- Jā, kā satrakota jūra šalca Ķeguma krāces. Plosts drāzās tām pāri, ar priekšgalu straumes virpuļos urbdamies.
- Pie debesīm parādījās lidmašīnas. Trīcinādamas gaisu, tās urbās caur zilo debesu dzīli pilsētas virzienā.
- pārn. Vilciens urbās nakts tumsumā.
2.5.Virzīties, izplatīties (kur, cauri kam) – piemēram, par gaismas staru.
Piemēri..Jau pirmais saulstars urbjas dzestrā gaisā.
- ..Jau pirmais saulstars urbjas dzestrā gaisā.
- Laikam negaiss būs, jo debess tinas Smagā tumsā. Taču saulesstars, Lūk, jau dzirkstot urbjas mākoņsvinā.
- Iedegās glābšanas kuģa spēcīgais starmetējs, tā spilgtais gaismas kūlis urbās cauri vētrainajai naktij, iezīmēdams viļņu jūklī gaišu celiņu.
3.Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
PiemēriKārlis Sebris pieder pie tiem laimīgajiem, kas prot gan sameklēt lomai vajadzīgo, urbjoties literatūra un citās mākslās, gan arī spēj radoši aizrauties.
- Kārlis Sebris pieder pie tiem laimīgajiem, kas prot gan sameklēt lomai vajadzīgo, urbjoties literatūra un citās mākslās, gan arī spēj radoši aizrauties.
- Viņš [E. Veidenbaums] urbjas cilvēces kultūras un zinātņu dzīlēs..
- ..[nabadzīgais] jauneklis ticis nevis universitātē, bet stikla fabrikā.. Pa naktīm tomēr urbies grāmatās un sācis meklēt visu dzīves netaisnību sakni.
- pārn. Gars sevī urbjas dziļš un kvēls..
3.1.Savienojumā ar «cauri»: censties pilnībā izlasīt, izskatīt (parasti kā lielu daudzumu), iedziļinoties (tajā).
Piemēri«..Brigita Zāle.. rudenī iestāsies universitātes filoloģijas fakultātē, iekšā viņa tur noteikti tiks, saņems stipendiju, jo mācīsies centīgi, urbsies cauri grāmatu kaudzēm..»
- «..Brigita Zāle.. rudenī iestāsies universitātes filoloģijas fakultātē, iekšā viņa tur noteikti tiks, saņems stipendiju, jo mācīsies centīgi, urbsies cauri grāmatu kaudzēm..»
- Tik liela muļķe mākslas pasaulē vairs nejutos.., jo visus šos gadus biju urbusies cauri Daniela grāmatu krātuvēm..
- Ināra strādāja, urbdamās cauri celtniecības nodaļas pārskatiem..
4.Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā) – par acīm, skatienu. Cieši, neatlaidīgi skatoties, censties saredzēt cauri (kam).
PiemēriParasti visi makšķernieki ieplestām acīm urbjas pludiņā, it kā nebūtu to nekad redzējuši vai gribētu hipnotizēt.
- Parasti visi makšķernieki ieplestām acīm urbjas pludiņā, it kā nebūtu to nekad redzējuši vai gribētu hipnotizēt.
- ..Ceplis asu un iznīcinošu skatienu galdam pāri urbās piesarkušajā Caunē..
- ..svētā tēva acis urbās viņā plaši pavērtas un jautājošas.
- Tāle miglā jozta - Cauri urbjas skats..
Avoti: 8. sējums