urbt
urbt urbju, urb, urbj, pag. urbu.
1.trans. Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriUrbt dēļus.
1.1.intrans.
PiemēriTad viņš urba dienvidus pusē. Svārpsts bij ass. Mīksti gurkšēdami, skrūvējās laukā dzeltenīgi, slapji skaidu ripulīši.
1.2.Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
Piemēri..es nesu vadu ruļļus un ar elektrisko urbi sienās urbu caurumus..
1.3.Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu). Veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
PiemēriUrbis urbj plāksni.
1.4.intrans.
Piemēri..biezs lietus stāvām straumēm sāka līt vecajā sniegā urbdams un kausēdams, līdz tas izgaisa dažās stundās.
1.5.pārn. Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriViņu urba un tirdīja tikai viena doma - dos vectēvs naudu vai ne.
1.6.intrans.
PiemēriPēc katras braukšanas stundas man deniņos kala un urba migrēna..
1.7.pārn. Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) — par dzīvniekiem.
PiemēriAbās pusēs balkonu sargā ābeļu galotnes, kurās zizina lapsenes, urbdamas ābolos alas.
2.trans. Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
Piemēri..spieķi pa nobirušām kļavu un liepu lapām urbdams,.. gāja uz kantori.
2.1.intrans.
Piemēri..mazākais [skuķis] platām acīm glūnēja baltajā pulksteņķēdē pār samta vesti, lielais ar pirkstu urba degunā.
3.parasti 3. pers.; intrans. Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
Piemēri..zemesvēzis urbj kā ar svārpstu, gari un trīsoši.
Stabili vārdu savienojumiUrbt skatienu (arī acis). Urbt sulas.
Avoti: 8. sējums