Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urbīgs
urbīgs -ais; s. -a, -ā
urbīgi apst.
Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbjošs (2).
PiemēriPamanījis laulātās draudzenes savādi urbīgo skatienu, kas tēmēja viņam taisni acīs, meistars sastomījās un apklusa.
Avoti: 8. sējums