Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
urbjošs
urbjošs -ais; s. -a, -ā
urbjoši apst.
1.Divd. → urbt.
2.Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbīgs.
Piemēri..[aiz letes] darbojās.. dūšīga sieva kā tanks, ar dubultu zodu, urbjošām, nekautrām acīm..
Avoti: 8. sējums