urbjošs
urbjošs -ais; s. -a, -ā
urbjoši apst.
1.Divd. → urbt.
2.Ļoti vērīgs, ciešs (par acīm, skatienu). Urbīgs.
Piemēri..[aiz letes] darbojās.. dūšīga sieva kā tanks, ar dubultu zodu, urbjošām, nekautrām acīm..
- ..[aiz letes] darbojās.. dūšīga sieva kā tanks, ar dubultu zodu, urbjošām, nekautrām acīm..
- Viņa neko neprasīja un neko nesacīja, tikai pētīja atnācējus ar dīvainu, urbjošu skatienu.
- Es [invalīds] izbraucu uz ielas. Sēdēju ratiņos ar spītīgi paceltu galvu, urbjoši raudzīdamies pretimnācēju acīs.
Avoti: 8. sējums