urbt
urbt urbju, urb, urbj, pag. urbu.
1.trans. Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu. Šādā veidā gatavot (ko).
PiemēriUrbt dēļus.
- Urbt dēļus.
- Urbt aku.
- ..plaši izmanto urbtos dzelzsbetona pāļus.
- ..kādā siltā svētdienas rītā tēvs sacīja: «Aiztec nu, Miku, uz klētiņu un atnes svārpstu. Iesim bērzu urbt. Sulu laiks ir klāt.»
- ..bieži mokās pacients un viņam līdzi pārdzīvo arī ārsts, urbjot sevišķi jutīgus zobus.
- ..viņi apskauda tos, kas lielā korpusa galā.. virpoja un urba krāsojamos bērza tverekļus vienkāršām durvīm..
- pārn. Urbj Gauja savus krastus: Un kokus lejup grūž.
1.1.intrans.
PiemēriTad viņš urba dienvidus pusē. Svārpsts bij ass. Mīksti gurkšēdami, skrūvējās laukā dzeltenīgi, slapji skaidu ripulīši.
- Tad viņš urba dienvidus pusē. Svārpsts bij ass. Mīksti gurkšēdami, skrūvējās laukā dzeltenīgi, slapji skaidu ripulīši.
1.2.Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
Piemēri..es nesu vadu ruļļus un ar elektrisko urbi sienās urbu caurumus..
- ..es nesu vadu ruļļus un ar elektrisko urbi sienās urbu caurumus..
- ..Ķikšu saimnieks urbj vecajā bērzā caurumu.
1.3.Veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu (par urbi, arī par ko smailu). Veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
PiemēriUrbis urbj plāksni.
- Urbis urbj plāksni.
- Urbis urbj plāksnē caurumu.
- Gudri veidoti un spēcīgi mehānismi šeit pelēkā tērauda skārda un spoži baltā alumīnija loksnes griež, stiepj, liec, izdobj, urbj un plāj.
- Kalts viegli urbj sāli, taču tā ir valkana un ķeras pie instrumenta kā līme.
- pārn. ..tālumu urbdami, vilcieni kauks..
1.4.intrans.
Piemēri..biezs lietus stāvām straumēm sāka līt vecajā sniegā urbdams un kausēdams, līdz tas izgaisa dažās stundās.
- pārn. ..biezs lietus stāvām straumēm sāka līt vecajā sniegā urbdams un kausēdams, līdz tas izgaisa dažās stundās.
1.5.pārn. Iztaisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes (par fizioloģisku stāvokli). Izraisīt (kādam) nemieru, mokoši ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriViņu urba un tirdīja tikai viena doma - dos vectēvs naudu vai ne.
- Viņu urba un tirdīja tikai viena doma - dos vectēvs naudu vai ne.
1.6.intrans.
PiemēriPēc katras braukšanas stundas man deniņos kala un urba migrēna..
- Pēc katras braukšanas stundas man deniņos kala un urba migrēna..
- ..kopš kāda laika sākusi mocīt vientulība. Tā līdzīga izsalkumam, kad steigā neesi paēdis siltu virumu vairākas dienas. Bads tas nav, bet iekšā urbj un urbj. It kā tur ritinātos ritulī prāvs zalktis.
1.7.pārn. Graužot ko, veidot tajā (caurumus, ejas u. tml.) – par dzīvniekiem.
PiemēriAbās pusēs balkonu sargā ābeļu galotnes, kurās zizina lapsenes, urbdamas ābolos alas.
- Abās pusēs balkonu sargā ābeļu galotnes, kurās zizina lapsenes, urbdamas ābolos alas.
2.trans. Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti, grozot (to).
Piemēri..spieķi pa nobirušām kļavu un liepu lapām urbdams,.. gāja uz kantori.
- ..spieķi pa nobirušām kļavu un liepu lapām urbdams,.. gāja uz kantori.
- pārn. Bet ar briesmīgi cietu gribu urbj egles, priedes un bērzi savas saknes klinšu plaisās..
2.1.intrans.
Piemēri..mazākais [skuķis] platām acīm glūnēja baltajā pulksteņķēdē pār samta vesti, lielais ar pirkstu urba degunā.
- ..mazākais [skuķis] platām acīm glūnēja baltajā pulksteņķēdē pār samta vesti, lielais ar pirkstu urba degunā.
3.parasti 3. pers.; intrans. Rūdīt raksturīgas zemas, samērā asas, ritmiskas skaņas (parasti par racējcirceni). Urināt, urrināt.
Piemēri..zemesvēzis urbj kā ar svārpstu, gari un trīsoši.
- ..zemesvēzis urbj kā ar svārpstu, gari un trīsoši.
- Zemes vēzis aiz dīķa urbj sīvi.
Stabili vārdu savienojumiUrbt skatienu (arī acis). Urbt sulas.
- Urbt skatienu (arī acis) — Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā). Vērīgi, pētījoši raudzīties, lai ko saskatītu, uzzinātu.
- Urbt sulas — Urbjot veidot kokā (parasti bērzā) caurumu sulu tecināšanai.
Avoti: 8. sējums