mitēties
mitēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Pārstāt (darboties), pārtraukt, arī beigt (savu darbību).
PiemēriKļuva.. vēsāks, un tādēļ Ieva mitējās sauļoties.
- Kļuva.. vēsāks, un tādēļ Ieva mitējās sauļoties.
- Puisis nemitējās ar glāstīšanu, un pelēcis nobubinājās no jauna, pagrieza it kā izbrīnējies galvu un piedūra purnu pie Andra elkoņa.
- «Bu-bu!» atsaucās Salnais un mitējās plūkt paskopās pļavas īso zālīti.
1.1.Beigties, pārstāt, tikt pārtrauktam, arī pabeigtam (par norisi, stāvokli, parādību).
PiemēriLietus mitējās.
- Lietus mitējās.
- Troksnis mitējies.
- Negaiss sāk mitēties, kad mēs iebraucam mājās.
- Pastā man.. sākās stipras sāpes sirds apvidū, kas no nitroglicerīna gan mazliet mitējās, bet pāriet nepārgāja.
- Brīžam, kad līgošana tālumā mitējās, mums kļuva pavisam baigi, tik liels bij klusums.
Avoti: 5. sējums