miteklis
miteklis -ļa, v.
1.Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu. Mājoklis.
PiemēriMazās, baltās mājiņas uz zilgano kalnu fona vairāk atgādina vētras izmestas gliemežnīcas nekā cilvēku mitekļus.
- Mazās, baltās mājiņas uz zilgano kalnu fona vairāk atgādina vētras izmestas gliemežnīcas nekā cilvēku mitekļus.
- Dzīvokļi.. nebija lieli, jo pašaurajā kāpņu laukumiņā izvietojās piecas durvis, no kurām katras veda savā miteklī.
- Šis vecais, no mīnu tralera zvejai pielāgotais kuģis ir bijis darbarīks un patvērums, maizes devējs un miteklis labiem zvejniekiem..
1.1.Tas, ko (dzīvnieki) izmanto dzīvošanai. Arī novietne (dzīvniekiem).
Piemēri..ezis ierīko sev īpašu mitekli zem koku saknēm..
- ..ezis ierīko sev īpašu mitekli zem koku saknēm..
- Ja ganības atrodas tālu no lopu ziemas mitekļiem, tad tajās var ierīkot vasaras novietnes, izbūvējot šinī nolūkam īpašas nojumes.
Avoti: 5. sējums