mitināt
mitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dot, gādāt dzīvesvietu, pajumti, nodrošināt ar dzīvesvietu, pajumti.
Piemēri..[bēglim] bija pilna istaba citu biedru, kurus tas par naudu ēdināja un mitināja.
1.1.Apgādāt, nodrošināt ar eksistencei nepieciešamo.
PiemēriJau mazu zēnu viņa to bij izdevusi svešu ļaužu kalpībā, lai bērns nebūtu pašiem jāmitina pa vasaru un lai nopelnītu uzturu arī ziemai.
Avoti: 5. sējums