spiesties

spiesties spiežos, spiedies, spiežas, pag. spiedos; refl.

1.Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).

PiemēriBērns spiežas pie mātes.

Bērns spiežas pie mātes.
Spiesties vienam pie otra.
Spiesties pie koka.
«Nespiedies man tā klāt!» Edīte viņam uzmeta īgnas acis. «Atradies lipeklis.»
Uzvilcis čības, viņš iešļūc virtuvē, apskauj sievu, nobučo uz vaiga. Uģis spiežas abiem klāt, kad tēvs mājās, no tā neatkāpjas ne soli.
Esmu raudājis un ticējis, ka man te ko nopirks, un spiedies mātei pie svārkiem.
pārn. Laivu pametusi, Helēna izbrida malā, tur bridi uzkavējās, tad izspraucās cauri miklajam krūmājam, kur rasainie zari nemīlīgi spiedās pie pleciem..
pārn. Oktobra rīta vēsais gaiss nepatīkami spiedās pie mēteļa apsegtā, kailā pleca..

1.1.Virzīties, pārvietoties, cieši skarot (kādu, ko).

PiemēriViņai bija jāspiežas garām Ērikam, kas paskatījās, bet viņa seja palika vienaldzīga.

Viņai bija jāspiežas garām Ērikam, kas paskatījās, bet viņa seja palika vienaldzīga.
Priekšējie [demonstranti] saminstinājās, aizmugurējie, kas karavīrus neredzēja, spiedās virsū.

1.2.Virzīties tā, ka veidojas ciešs kopums (par cilvēkiem). Būt, atrasties ciešā kopumā.

PiemēriAtgriezušies ļaužu istabā, mājinieki spiedās pulciņā.

Atgriezušies ļaužu istabā, mājinieki spiedās pulciņā.
Puikas spiedās apkārt Austrim, taustīja un spaidīja noslēpumainos sainīšus..
Garderobē, kur vēl pirms pusstundas ļaudis spiedās kā līņi murdā, tagad kvemēja tikai divas meitenes.

2.Virzīties, pārvietoties pa ko šauru, neērtu (parasti, pārvarot grūtības, arī cieši skarot kādu, ko) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

PiemēriKāds aicina dejot, un visi spiežas ārā no būdas.

Kāds aicina dejot, un visi spiežas ārā no būdas.
Pavadītāju bars aug aizvien lielāks. Pamazām tas spiežas iekšā strēlnieku rindās.
Pašpaļāvīga es spiedes cauri cilvēku pūlim..
pārn. Viņš nespiedīsies cita noslēpumos...
pārn. No trim pusēm māju ielenca mežs, tas spiedās iekšā arī istabā, atnesot līdzi.. savas smaržas un noslēpumus..

2.1.Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).

PiemēriDīgstam, spiežoties no sēklas cauri augsnei uz augšu, jāpārvar tās augsnes kārtas pretestība, kas sedz sēklu.

Dīgstam, spiežoties no sēklas cauri augsnei uz augšu, jāpārvar tās augsnes kārtas pretestība, kas sedz sēklu.
Un tāpēc, kad sniegpulksteņi caur ledu spiežas un cīruļi pārlido dziedot, pie tevis, Kurzeme, man ir mūžīgi jāatgriežas.

2.2.Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).

PiemēriSaule dedzināja. Sviedri spiedās ārā pa visām porām..

Saule dedzināja. Sviedri spiedās ārā pa visām porām..
..lielas, skaidras asaras sāk spiesties viņai no acīm.

2.3.Būt izvirzītam, izveidotam (uz āru, uz priekšu) – par ķermeņa daļu.

PiemēriViņas [Saulgriezītes] skats tapa stīvāks un plašāks, acu āboli tai spiedās no pieres, kamēr pelēks bālums pārklāja viņas seju.

Viņas [Saulgriezītes] skats tapa stīvāks un plašāks, acu āboli tai spiedās no pieres, kamēr pelēks bālums pārklāja viņas seju.
Viņš bija tā izdilis, ka kauli spiedās caur ādu un, likās, locītavās to pārplēsīs.

2.4.Virzīties, tikt virzītam pa ko šauru (piemēram, par priekšmetiem).

PiemēriNo cepures apakšas spiedās ārā pagari, iesarkani mati.

No cepures apakšas spiedās ārā pagari, iesarkani mati.
Ja ievainota vēdera dobuma siena, caur ievainojumu var spiesties ārā iekšējie orgāni.

3.parasti 3. pers. Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem). Nepatīkami kairināt (degunu, acis) – piemēram, par smaržu, gaismu.

PiemēriPutekļi spiedās rīklē un smacēja elpu, mute bija sausa.

Putekļi spiedās rīklē un smacēja elpu, mute bija sausa.
Salda medus dvaša spiedās viņam mutē un nāsīs.
Pelējuma, sakurinātas krāsns māla un siltuma smaka spiežas nāsīs.

3.1.Pakāpeniski kļūt sajūtamam (parasti cauri apģērbam, apaviem) – piemēram, par aukstumu, siltumu, mitrumu.

Piemēri..aukstums sāk spiesties apģērbam cauri.

..aukstums sāk spiesties apģērbam cauri.
..Juta manīja, ka caur plāno kurpju ādu spiežas aukstums.
..cauri drēbēm spiedās ne vien miklums, bet arī saltums.
Agrs siltums lēnām spiedās cauri ādai un dziļākām šūnām, kā vilktin vilkdams ārā domas un prieku.

4.Spēka iedarbībā virzīties (kur iekšā) – piemēram, par priekšmetiem, ķermeņa daļām.

PiemēriStrēlnieki viens otram cieši blakus, Saujās šautenes līdz kaulam spiežas..

Strēlnieki viens otram cieši blakus, Saujās šautenes līdz kaulam spiežas..
Rokas sažņaudzās dūrēs tik cieši, ka nagi spiedās plaukstā.
Gurkstēdamas sniegā spiedās šķelto nagu šķautnes.
pārn. Guna: Katris [katrs] cilvēcisks gars, Kas spiežas pagātnē un nākotnē, Ir it kā teiku dievs ar daudzām acīm.

4.1.pārn. Spēcīgi ietekmēt (psihi, jūtas u. tml.).

Piemēri..ikvienam spiežas sirdī tie trīs satricinošie vārdi: Krišjānis Kalniņš miris!...

..ikvienam spiežas sirdī tie trīs satricinošie vārdi: Krišjānis Kalniņš miris!...
Storhbein (pie sevis): Cik dziļi man viņa skati spiežas sirdī.

5.parasti 3. pers. Plūst, tecēt pa ko šauru (par šķidrumu).

PiemēriVisas malas smaržoja pēc kokiem un sveķiem. Lielām lāsēm karstajā saulē tie spiedās no baļķu pierēm un laiski ritēja lejā.

Visas malas smaržoja pēc kokiem un sveķiem. Lielām lāsēm karstajā saulē tie spiedās no baļķu pierēm un laiski ritēja lejā.
Bet gadījās [taigā] arī, ka ūdens spiedās augšā no zemes dzīlēm pat piecdesmit grādu salā.
Vate bija pielipusi pie brūces, asinis spiedās tai cauri, un sarkanais plankums plētās platumā.

5.1.Virzīties pa ko šauru (piemēram, par dūmiem, gaisa strāvām).

Piemēri..zilgani, smirdoši dūmi spiežas ārā pa izdauzīto saslapušiem papīriem aizlipināto lodziņu.

..zilgani, smirdoši dūmi spiežas ārā pa izdauzīto saslapušiem papīriem aizlipināto lodziņu.
..aizvien piesmakušais gaiss - tas spiedās istabā no virtuves, kur vārīja ēdienu cūkai.
Svelme, gluži kā no krāsns, spiedās kamerās..
Dzīvošanu te netīkamu darīja lielceļa putekļi, kas biezi, ķepīgi gūlās ne vien uz koku un krūmu lapām, bet spiedās un līda iekšā pa katru durvju un logu spraudziņu.

5.2.Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).

PiemēriKūtspriekšā spuldze nedeg, tik pa durvju šķirbu spiežas dzeltens gaismas kūlis.

Kūtspriekšā spuldze nedeg, tik pa durvju šķirbu spiežas dzeltens gaismas kūlis.
Caur aizķepušo loģeli spiedās rīta blāzma.
Vakarā krēsla spiedās vagonā.
Zilgana gaisma spiedās logā.

5.3.Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).

PiemēriAgnese īgni iegāja istabiņā, bet arī tur no virtuves spiedās iekšā divu iemīlējušos sieviešu jūsmošana par saviem varoņiem..

Agnese īgni iegāja istabiņā, bet arī tur no virtuves spiedās iekšā divu iemīlējušos sieviešu jūsmošana par saviem varoņiem..
Troksnis spiedās cauri logiem, durvīm, sienām, grīdām un griestiem.
Raudas spiedās Oļģerta virtuvē pa koksnes un apmetuma porām.

6.parasti 3. pers. Spriesties₂.

Piemēri..tāpat pusguļus grieza ēdamo ar kabatas nazi sīkos gabalos un gremoja. Visu dienu likās, ka gribas ēst, bet tagad maize spiedās rīklē.

..tāpat pusguļus grieza ēdamo ar kabatas nazi sīkos gabalos un gremoja. Visu dienu likās, ka gribas ēst, bet tagad maize spiedās rīklē.
pārn. Kā sīvs, nenorijams mežābola kumoss [Ņinai] kaklā spiedās nelāga atmiņas..
Man liekas, viņš klusām, slēpdams no mums, raud. Arī man kaut kas spiežas kaklā.

Stabili vārdu savienojumiSpiežas kaklā (arī rīklē).

Spiežas kaklā (arī rīklē) — Saka, ja ir spiediena sajūta (kaklā, rīklē), parasti aiz pārdzīvojuma.

Avoti: 7-2. sējums