spiest
spiest spiežu, spied, spiež, pag. spiedu.
1.intrans. Būt tādam, kas rada spēku, kurš perpendikulāri iedarbojas uz (kā) virsmas laukuma vienību.
PiemēriŠķidrums spiež uz trauka sienām.
2.trans. Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
PiemēriSpiest māla piku.
2.1.intrans.
PiemēriVietām koki sakrituši cits pār citu, jāsastrādā vairāki reizē. Viens spiež - jāņem palīgā ķīlis vai svira..
2.2.Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
PiemēriSpiest kārniņus.
2.3.Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem veidot (tekstu, grāmatu, žurnālu u. tml.).
PiemēriKara laikā grāmatas pat spiedis, Šodien Ješka nebūs kompānijā..
3.trans. Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku, panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
Piemēri..ar lielu ābolu maļamo mašīnu tos [ābolus] sasmalcināja un tad ar presi spieda sulu.
3.1.Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka (no tā) izdalās šķidrums.
PiemēriNo sasmalcinātiem āboliem sulu iegūst, spiežot tos sulu spiedē.
4.trans. Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) kustas, virzās, arī darbojas, iedarbina ko. Šādā veidā iedarbojoties uz (iekārtas, ierīces u. tml.) elementu, panākt, būt par cēloni, ka (tā) darbojas vai pārtrauc darboties.
PiemēriSpiest pedāli.
4.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) skai ko un iedarbojas uz to (parasti pakāpeniski) ar spēku.
PiemēriSpiest kāju uz lāpstas.
4.2.Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
Piemēri..braukāja smagais rullis un spieda akmeņu šķembas cietā masā.
4.3.Stingri, cieši likt (rokā). Dodot panākt, ka ņem (rokā).
Piemēri..viņš Jāni aizvilka nost no citiem un spieda tam rokā pusriecienu rupjas maizes. Bet Jānis to neņēma.
4.4.Cieši kļaut (ko kam klāt, pie kā).
PiemēriSpiest kucēnu sev klāt.
4.5.intrans. Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļās, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
PiemēriKad Jānis Bruzils atjēdzās, kārtībnieks ar celi spieda tam uz krūtīm un sēja rokas.
5.trans. Cieši, stingri apņemot, satverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz to).
PiemēriMierīgs siltums pulsē ap maniem pirkstiem. Viņš spiež tos cieši, bet saudzīgi, lai nedarītu man sāpes.
Stabili vārdu savienojumiSpiest roku.
5.1.Cieši aptverot (ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, radīt tirpuma, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
PiemēriCepure spiež deniņus.
5.2.intrans. Apavi spiež.
PiemēriViņam roka tagad piebriestot un gredzens spiežot.
Stabili vārdu savienojumiKurpe spiež.
5.3.Būt tādam, kas, tiekot satverts, arī skarts, rada (ķermeņa daļā) tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes.
PiemēriRokturis [zāģim] nedrīkst spiest, berzt un nogurdināt strādniekam rokas vai citādi traucēt normālu zāģa darbināšanu.
5.4.Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) — parasti par fizioloģisku stāvokli.
PiemēriOsiene.. sagrīļojās, galva reiba, nelabumi spieda pakrūti.
5.5.intrans.
Piemēri«Maksi!» sauc vecais Kaltiņš. «Vai tikai tu nebūsi pārstaipījies?... Pakrūtē nespiež?»
6.parasti 3. pers.; trans. Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) — par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt1.
PiemēriIevu spieda bezgala nemiers. Viņa izmēģinājās lasīt, lāpīt zeķi, pat atgulties. Veltīgi.
6.1.intrans.
PiemēriKā parasti, kad nebija ko darīt, spieda smaga vientulība.
6.2.Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) — par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt2.
Piemēri«..taisnību sakot, parāds mani smagāk spiež, nekā to līdz šim esmu rādījis.»
6.3.intrans.
PiemēriViss krīt, kas šķir, kas spiež un draud..
7.parasti 3. pers.; trans. Ļoti karsēt tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (parasti par sauli). Būt ļoti intensīvam tā, ka (kādam) izraisās nepatīkamas sajūtas (par siltumu).
PiemēriGalvu spiež saule. Pār Ernas vaigu, atstādamas gaišas vadziņas putekļiem klātajā sejā, rit sviedru lāses.
7.1.intrans.
PiemēriEsmu gājis dienā, kad saule spiež un mute izkalst tā, ka jāsāk gaisu rīt.
7.2.intrans. Izstarot ļoti stipru gaismu un nevēlami iedarboties (uz kādu) — par gaismas avotu. Būt ļoti stipram un nevēlami iedarboties (uz kādu) — par gaismu.
PiemēriKalsnais tumšmatis, kam saule spieda brūni iedegušajā vaigā, acis piemiedzis, spītīgi raudzījās laukā..
8.trans. Izmantojot, piemēram, savu spēku, varu, panākt, ka (kāds), parasti pret (tā) gribu, veic ko. Panākt, ka (kāds) ko dara saskaņā ar rīkotāja gribu.
PiemēriSpiest dēlu mācīties.
Stabili vārdu savienojumiSpiest sevi.
8.1.intrans.
PiemēriGundars: Dzer! - Reinis: Nevajag spiest. Dod man to pudeli!
8.2.Būt par cēloni tam, ka (kāds) ko dara pret savu gribu, atšķirīgi no saviem nodomiem, arī pakļaujoties apstākļiem.
PiemēriSadevām diezgan vēsi rokas. Prāts spieda, lai priecājos, bet dvēsele virzījās nost un tiecās projām vien.
8.3.Panākt, ka kāds (ko) ņem, lieto, parasti pret tā gribu.
PiemēriJānis dzer kafiju, bet Zetiņa sēd turpat... Vēl trešo tasi spiež viņam, viņš tikai ar pūlēm atraisās.
9.trans.; sar. Ar pūlēm, grūtībām virzīt (ko).
Piemēri«Šie paši ogļu dzinēji par savu katorgas darbu saņem tikai 70 kapeikas. Jāizbrauc piecas reizes dienā. Pat muguras kļūst jēlas, spiežot pa smilšaino ceļu 150 kilogramu smago ogļu vezumu..»
9.1.intrans. Ļoti ātri braukt.
PiemēriLūk [taksometra] šoferis. Arī viņš izrāda ja ne padevību, tad vismaz cienību un tikai spiež, un tikai spiež, lai tu nenokavētu.
9.2.intrans. Ar pūlēm, grūtībām darīt, veikt.
PiemēriIlze: Tu saņemies, Lilit! Tikt vaļā no nieka divnieka, tas ir viens. Tev tikai vajag uz to neatlaidīgi spiest.
9.3.Ar pūlēm, grūtībām teikt, runāt (ko).
Piemēri«Vēl būsi nevainīgs!» Vizbulis spieda caur zobiem, iegāzdams zēnam mugurā dūri, ka nodunēja.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) nasta spiež plecus. Nav spiesta lieta. Spiest nost. Spiest pie zemes.
Avoti: 7-2. sējums