mākt
mākt mācu, māc, māc, pag. mācu; trans.
1.Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) — par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
PiemēriBaiļu mākts cilvēks.
1.1.Vājināt, pārtraukt (psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriMan acis veras ciet, es cīnos, miegu mākdams, un turos modrs, visus spēkus kopā vākdams.
2.parasti 3. pers. Ilgāku laiku pastāvot, nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) — par stāvokli, apstākļiem.
Piemēri..trīssimt gadu ilgā kolonizatoru kundzība bija atstājusi neizdzēšamas pēdas, atstājusi atpalicību, badu, trūkumu, gara tumsību, kas jo sevišķi māca indiāņus, Peru pirmiedzīvotājus.
3.Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
PiemēriPārcirtusi ugunsloku, Vīri ienaidnieku māc.
4.parasti 3. pers. Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
PiemēriMigla māc debesis un sauli.
Stabili vārdu savienojumiMākt sirdi.
Avoti: 5. sējums