Paplašinātā meklēšana
Meklējam mākt.
Atrasts vārdos (13):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (112):
- apvilkties Apklāties, aizsegties (ar mākoņiem, miglu u. tml.) - par debesīm. Apmākties (par laika posmu).
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
- sadugt Apmākties.
- šaust Apspiest, mākt, darīt pāri.
- šaustīt Apspiest, mākt, darīt pāri.
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt. Aizēnot, aptumšot.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks. Nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- gulties Būt smagi izjūtamam, nomākt.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- nomākts Divd. --> nomākt.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu). Uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- nomākt Ilgāku laiku mākt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi) - par stāvokli, apstākļiem. Arī mākt (2).
- spiest Ilgāku laiku pastāvot, ļoti nelabvēlīgi ietekmēt (kādu) - par nevēlamu psihisku stāvokli. Arī mākt (1).
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos). Būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
- novilkties Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikapstākļiem, laikposmu). Apmākties (2).
- sasmagt Kļūt, parasti ļoti, nomāktam.
- Sadugt (arī sagumt) sevī Kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- Sagumt (arī sadugt) sevī Kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- nomākties Ļoti apmākties (par debesīm).
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus). Panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- piemākties Mazliet apmākties (parasti par debesīm).
- melanholiķis Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- vajāt Neatlaidīgi uzmākties (kādam), piemēram, ar runu, skatienu.
- apstāt Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
- uzplīties Neatlaidīgi, netaktiski vērsties pie kāda, prasot, lūdzot, piedāvājot u. tml. Uzmākties.
- Līst galvā Neatvairāmi uzmākties (par domām, atmiņām u. tml.).
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu). Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties. Nomākt.
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi. Aptumšot.
- nožņaugt Nomākt (par psihisku stāvokli).
- apēst Nomākt, iznīcināt.
- aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
- pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
- nospiest Nomākt.
- Ar grūtu (arī ar smagu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- Ar smagu (arī ar grūtu) sirdi Nomāktā, bēdīgā garastāvoklī. Arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- apmāktība Nomāktība.
- nelāgs Nomākts, arī drūms (par psihisku stāvokli).
- Nelaba sirds Nomākts, smags garastāvoklis.
- Nelaba sirds Nomākts, smags garastāvoklis.
- melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- savilkties Pakāpeniski izveidoties, arī sakoncentrēties (kādā vietā, vidē) - par mākoņiem, miglu u. tml. Pakāpeniski apmākties (par debesīm).
- uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- kaut Parasti savienojumā «kaut nost»: nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties. Būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- plīties Parasti savienojumā ar «virsū»: mākties virsū. Nelikt mierā.
- novilkties Pārklāties (ar mākoņiem, miglu u. tml.), ļoti apmākties (par debesīm).
- apsēst Pārņemt savā varā. Uzmākties (par neveiksmēm, nelaimēm u. tml.). Neatlaidīgi nodarbināt (par domām, jautājumiem u. tml.).
- graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
- smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- brukt Pēkšņi neatvairāmi uzmākties (piemēram, par rūpēm, bēdām).
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā.
- vārdzināt Psihiski mākt, gurdināt.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- Gulties uz kamiešiem (arī uz pleciem) Sagādāt grūtības, nomākt.
- Gulēt (arī gulties, gult) uz pleciem (arī plecos) Sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- Gult (arī gulties, gulēt) uz pleciem (arī plecos) Sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- Gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) Sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- Gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) Sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
- Sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi Saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
- Grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- Smaga (arī grūta) sirds, arī smagi (arī grūti) ap sirdi Saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- dairs Savienojumā ar «būt», «tikt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- bāzties Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas). Tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot. Arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- skumjš Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- grūtsirdīgs Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas. Tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
- sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
- melanholisks Tāds, kurā izpaužas grūtsirdība, nomāktība.
- garlaikot Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
- drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
- drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
- baigs Tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas. Arī spoks.
- indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi). Negatīvi ietekmēt (cilvēku).
- delgt Uzmākties, nedot mieru.
- Kārties kaklā Uzplīties, uzmākties.
- Kārties kaklā Uzplīties, uzmākties.
- Uzkārties kaklā Uzplīties, uzmākties.
- slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
- apdugt Viegli apmākties, būt dūmakainam (parasti par gaisu, debesīm).
mākt citās vārdnīcās:
MLVV
MEV