bāzties
bāzties bāžos, bāzies, bāžas, pag. bāzos; refl.; niev.
1.Nekautrīgi, uzbāzīgi censties iekļūt (kur).
PiemēriKo tu bāzies tādā vietā, kur tu nederi!
1.1.sar. Savienojumā ar «virsū»: plīties, mākties virsū. Nelikt mierā.
PiemēriBāzties citiem virsū.
Avoti: 2. sējums