aprīt
aprīt -riju, -rij, -rij, pag. -riju; trans.
1.Satvert un norīt (parasti par dzīvniekiem). Norīt.
PiemēriAprīt gabalu gaļas.
- Aprīt gabalu gaļas.
- Līdaka aprija asari.
- Maizes gabaliņš aizripoja.. laivas dibenā. Ar vienu lēcienu kaķis bij tam pakaļ un aprija acumirklī.
- pārn. Mašīna dūkdama aprij kūli pēc kūļa.
- pārn. Viņam bija tāda sajūta, ka šī svešā zeme draud atvērties un viņu aprīt.
Stabili vārdu savienojumiAprīt (arī apēst) bez sāls.
- Aprīt (arī apēst) bez sāls idioma — sar. Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
- Dzīvu aprīt (arī apēst) idioma — sar. Vērsties pret kādu neapvaldītās dusmās, naidā u. tml.
1.1.sar. Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
Piemēri..[Pičs] nobēra zālē veselu sauju plūmju. Nu tik bija mielasts! Uģis tās aprija citu pēc citas, bet Pičs smaidot noskatījās un bija apmierināts, ka draugam tik labi iet pie sirds.
- ..[Pičs] nobēra zālē veselu sauju plūmju. Nu tik bija mielasts! Uģis tās aprija citu pēc citas, bet Pičs smaidot noskatījās un bija apmierināts, ka draugam tik labi iet pie sirds.
- «Jā, šīs vasaras ēšanu viņi [fašisti] līdz miršanai pieminēs,» sarunai piebiedrojās Gaužens. «To viņi vairs savā mūžā ne redzēt nedabūs, ko te aprija vienā vasarā.»
- ..Ilze negaidīti pieplok ar pieri Haralda plecam un čukst.. ārkārtīgā steigā, aprīdama vārdu galotnes: «Ņem mani līdzi! Aizved! Ātri!»
Stabili vārdu savienojumiAprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes).
- Aprīt (biežāk norīt) vārdus (arī galotnes) — sar. Neizrunāt vai neskaidri izrunāt vārdus vai to galotnes.
2.Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert.
PiemēriPalicis viens, viņš atplēsa aploksni un kā izsalcis aprija katru vārdu..
- Palicis viens, viņš atplēsa aploksni un kā izsalcis aprija katru vārdu..
- Tepat jau tā meitene stāvot un aprijot katru vārdu, ko savā bezdievīgajā prātā māte izsakot pret kungu kārtu.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst).
- (Ar) acīm (vai) aprīt (arī apēst) idioma — 1.sar. Ļoti neatlaidīgi, ar lielu ziņkāri vai patiku aplūkot. Ļoti iekārot.2. Lielās dusmās uzlūkot.
3.parasti 3. pers. Būt par cēloni, ka (kas) tiek iznīcināts, patērēts. Patērēt (daudz vai visu).
Piemēri..[ASV] valdība nekā nav darījusi, lai mīkstinātu smago nodokļu slogu, kas aprij iedzīvotāju ienākumu lielāko daļu.
- ..[ASV] valdība nekā nav darījusi, lai mīkstinātu smago nodokļu slogu, kas aprij iedzīvotāju ienākumu lielāko daļu.
- Bet visi kopā šie šķietamie sīkumi [mājas darbi] aprija ļoti daudz laika..
- Par to, ka.. krāsnis aprija pārāk daudz ogļu, viņš neuztraucās, tik un tā viss aizies dibenā reizē ar kuģi.
3.1.Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
Piemēri..pagājuši gadu desmiti no tās dienas, kad liesmas alkataini aprija Jelgavā namu pēc nama.
- ..pagājuši gadu desmiti no tās dienas, kad liesmas alkataini aprija Jelgavā namu pēc nama.
- Biedru satikšanās tomēr notika bez parastā skaļuma, jo daudzus no draugiem bija aprijusi dzelme.
3.2.Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, aizsegt.
PiemēriCitu pēc cita viņus [bēgļus] aprija tumsa un aizsedza lietus gāzes pelēkā migla.
- Citu pēc cita viņus [bēgļus] aprija tumsa un aizsedza lietus gāzes pelēkā migla.
- Lielā virslūpa [vīram runājot] taisījās pavisam aprīt mazo apakšējo.
3.3.Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
PiemēriViņa pietvīkusi smaidīja.., izmezdama skaļus, nenozīmīgus teikumus, kurus pa pusei aprija ratu rīboņa.
- Viņa pietvīkusi smaidīja.., izmezdama skaļus, nenozīmīgus teikumus, kurus pa pusei aprija ratu rīboņa.
- Koki nešalca, pat soļus aprija klusums.
Avoti: 1. sējums