melanholiķis
melanholiķis -ķa, v.
melanholiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
Melanholisks cilvēks. Cilvēks, kam ir melanholisks temperaments. Bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
PiemēriViņa pati bija visāda.. draiska un bezbēdīga ar draiskuļiem, grūtsirdīgi sapņaina ar melanholiķiem..
- Viņa pati bija visāda.. draiska un bezbēdīga ar draiskuļiem, grūtsirdīgi sapņaina ar melanholiķiem..
- ..melanholiķiem nevajag sagraut ticību pašiem sev, jo viņiem tā ir jau no dabas pārāk niecīga..
- pārn. Beidzot bija vēl viena [vēžu] suga - miegamices, melanholiķi.
Avoti: 5. sējums