Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piedugt
piedugt parasti 3. pers., -dugst, pag. -duga; intrans.; parasti divd. formā: piedudzis
Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm).
PiemēriPēc vienmērīgās ūdeņu šalkas esmu iemanījies noteikt, kāda būs gaidāmā diena, jo piedugušā.. gaisā upes dziesma liekas tāda kā dobjāka un smagnējāka.
  • Pēc vienmērīgās ūdeņu šalkas esmu iemanījies noteikt, kāda būs gaidāmā diena, jo piedugušā.. gaisā upes dziesma liekas tāda kā dobjāka un smagnējāka.
  • Kur grūti vēji pūta, Kur smaga saule bij piedugusi. Tavi vārdi, tava dziesma Vispirms auga klusi, klusi.
  • sal. Pār strādnieku Pārdaugavu rūpes sagulušas kā piedudzis mākonis.
  • pārn. Purapuķem dusmas pieduga kā pērkona mākonis.
Avoti: 6-2. sējums