piedūņot
piedūņot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
PiemēriSeklos, stipri piedūņotos ezeros, kur ūdens viļņodamies sajauc dūņas, tām atkal nosēžoties, tiek iznīcināts.. bentoss un samazināti zivju barības krājumi.
- Seklos, stipri piedūņotos ezeros, kur ūdens viļņodamies sajauc dūņas, tām atkal nosēžoties, tiek iznīcināts.. bentoss un samazināti zivju barības krājumi.
2.parasti 3. pers.; intrans. Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi). Piedūņoties.
PiemēriDīķis piedūņo.
- Dīķis piedūņo.
- Cauri purvam.. kādreiz stiepies plats grāvis, kas sen jau piedūņojis.
Avoti: 6-2. sējums