Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
piedurkne
piedurkne
-es, dsk. ģen. -ņu, s.
Apģērba gabala (piemēram, žaketes, mēteļa, blūzes, virskrekla) daļa, kas aptver roku.
Piemēri
Jakas piedurjne.
Piemēri
Jakas piedurjne.
Kuplas piedurknes.
Pusgarās piedurknes.
Piedurkņu odere.
Uzlocīt piedurknes.
Atlocīt piedurknes.
Piešūt piedurkni.
Pavilkt zēnu aiz piedurknes.
Jurka tikko bija.. apvilcis violeto kreklu ar īsajām piedurknēm..
Kad Annele atgriežas pie [saspridzinātā] akmens, tēvs stāv un slauka piedurknē sviedrus. «Gatavs!»
Līze parāva Andri aiz piedurknes, un abi apsēdās uz mūrīša.
..kalpi.. krita tam [baronam] pie piedurknes.
Stabili vārdu savienojumi
Stabili vārdu savienojumi
Atlocīt (arī atrotīt, atbraucīt) piedurknes (arī rokas)
—
sar.
Dedzīgi ķerties pie darba. Dedzīgi strādāt, darboties.
Kimono piedurknes
—
Kopā ar apģērba augšdaļu piegrieztas piedurknes.
Krist pie piedurknes (arī rokas)
novec.
—
Strauji noliekties un skūpstīt (piedurkni, roku).
Avoti:
6-2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
piedūmot
piedungot
piedūņojums
piedūņot
piedūņoties
piedūra
piedūriens
piedurkne
piedurlīste
piedursajūgums
piedursavienojums
piedurt
piedurties
piedurve
piedvakot
Tēzaurs
piedurkne
MLVV
piedurkne
MEV
pìedur̃kne