Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piedurt
piedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt pirkstu pie pogas.
  • Piedurt pirkstu pie pogas.
  • Vītoliene pataustīja palagu un piedūra pirkstu gultas maisam.
  • Melita izņēma no somiņas smaržu flakonu un saslapināto pirksta galu izklaidīgi piedūra te vienai, te otrai ausu ļipiņai.
  • ..korespondente pāršķīra jaunu lapu un piedūra zīmuļa smaili papīram.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
PiemēriVirsnieks nospļāvās. Piedūra piešus zirgam sānos un aizlēkšoja pakaļ savai nodaļai.
  • Virsnieks nospļāvās. Piedūra piešus zirgam sānos un aizlēkšoja pakaļ savai nodaļai.
1.2.Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt papēdi pie zemes.
  • Piedurt papēdi pie zemes.
  • Piedurt roku mugurai.
  • ..izbijusies [Rūtiņa] piedūra roku lūpām.
  • ..pelēcis [zirgs] nobubinājās no jauna, pagrieza it kā izbrīnējies galvu un piedūra purnu pie Andra elkoņa.
1.3.intrans. Piebikstīt1.
PiemēriViņš [Mārtiņš] viegliņām piedur Jānim. «Paskaties, tava sieva...»
  • Viņš [Mārtiņš] viegliņām piedur Jānim. «Paskaties, tava sieva...»
  • ..Vanags piedūra Mārtiņa mugurā. «Vai tu redzi tos brīnumus?»
  • Kad pircēju vairs nav, tad [tatārs].. piedur viņam [ēzelim] ar garo nūju sānos un dodas ārā pa vārtiem.
2.Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedur sumpurni ar zobiņu [zobenu] pie zemes!
  • Piedur sumpurni ar zobiņu [zobenu] pie zemes!
  • pārn. ..Un ar saviem smiekliem Viņi piedūra pie sienas Nabaga velnu.
3.reti Iespraust (pie kā, kam klāt).
PiemēriTu piedursi apiņiem jaunas maikstis.
  • Tu piedursi apiņiem jaunas maikstis.
  • ..bieži bija arī jāatdzenā mušas no Kārlēna, tas jāpazīda, jāpiedur kāds alkšņu zars ēnai..
Stabili vārdu savienojumiPiedurtā siena būvn.
Avoti: 6-2. sējums