piedurt
piedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru; trans.
1.Piespiest (parasti ko smailu, pie kā, kam klāt), pieskarties (parasti ar ko smailu, pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt pirkstu pie pogas.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu. Cieši piespiest (ko asu, smailu).
PiemēriVirsnieks nospļāvās. Piedūra piešus zirgam sānos un aizlēkšoja pakaļ savai nodaļai.
1.2.Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedurt papēdi pie zemes.
2.Durot (ar ko smailu, asu), cieši piespiest (pie kā, kam klāt).
PiemēriPiedur sumpurni ar zobiņu [zobenu] pie zemes!
3.reti Iespraust (pie kā, kam klāt).
PiemēriTu piedursi apiņiem jaunas maikstis.
Stabili vārdu savienojumiPiedurtā siena būvn.
Avoti: 6-2. sējums