piedurties
piedurties -dūros, -duries, -duras, pag. -dūros; refl.
1.Pieskarties (pie kā, kam klāt).
PiemēriGarām ejot, es tai [kannai] nejauši piedūros, un skārda trauks ieskanējās īsi un nespodri..
1.1.Kustībā skart (kādu virsmu).
PiemēriLaiva vēl nebij lāgā piedūrusies pie krasta, kad Maigais jau izlēca malā..
Avoti: 6-2. sējums