Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) idioma
(Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku)
1.(Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
Piemēri..[galdā] cepetis, šķiņķis un pīrāgi. Mums ar Klāvu slienas saskrien mutē, bet saimniece saka - galvu noraušu, ja kaut pirkstu piedursiet svētku galdam.
  • ..[galdā] cepetis, šķiņķis un pīrāgi. Mums ar Klāvu slienas saskrien mutē, bet saimniece saka - galvu noraušu, ja kaut pirkstu piedursiet svētku galdam.
  • «Esmu viņu audzinājusi kā acuraugu, viņš savas rokas pie svešas mantas nepiedurs.»
2.(Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
PiemēriEs labi zināju, cik Justam ātra un špetna daba, bet nekad nebiju nedz redzējusi, nedz dzirdējusi, ka Justs būtu Elīzai piedūris kaut pirkstu..
  • Es labi zināju, cik Justam ātra un špetna daba, bet nekad nebiju nedz redzējusi, nedz dzirdējusi, ka Justs būtu Elīzai piedūris kaut pirkstu..
  • Viņš visas savas iepriekšējās mīļākās bija sitis. ..Maņka viņam tā sadeva pretī, ka nekad vairs tai nemēģināja pirkstu piedurt.
3.(Ne)darīt ko.
PiemēriTā bija vienīgā reize mūžā, kad māte man nepieļāva darbā ne pirkstiņa piedurt.
  • Tā bija vienīgā reize mūžā, kad māte man nepieļāva darbā ne pirkstiņa piedurt.