piedūmot
piedūmot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
PiemēriViņš iznesa pusdzīvo Intaru no piedūmotās istabas kāpņu telpā..
2.parasti 3. pers.; intrans. Piepildīties ar dūmiem (parasti par telpu).
PiemēriDzīvoklis piedūmo.
Avoti: 6-2. sējums