smacēt
smacēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta. Šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Arī slāpēt1.
PiemēriKatiņš bija jau uguns vietā. Dūmi smacēja elpu...
- Katiņš bija jau uguns vietā. Dūmi smacēja elpu...
- Izniris virs ūdens, Edžiņš atguva samaņu. Ausīs tā spieda, it kā tur būtu saliets svins, bet krūtis smacēja ierītais ūdens.
- Putekļi spiedās gājējam rīklē un smacēja elpu, mute bija sausa.
- Antijs: No pilsētas aizbēgu tāpēc, ka benzīna dvinga mani smacē nost.
- sal. ..cits [miegā] smagi šņāca, it kā viņu smacētu uz mutes uzklāta drēbe..
1.1.intrans.
Piemēri..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spiedās un ķērās trahejā un bronhos, smacēja un slāpēja..
- ..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spiedās un ķērās trahejā un bronhos, smacēja un slāpēja..
- Dūmi smacēja, un Reiņa augumu, kā tinot ciešā audumā, apņēma neciešams karstums.
- Saule virs galvas karsēja kā neprātīga, un eļļainais asfalts visapkārt garoja dvakodams un smacēdams.
- pārn. Tumsa, kas valdīja istabā,.. gūlās uz krūtīm, spieda, smacēja, un gulētāja to ieelpoja un rija kā slīcējs ūdeni.
1.2.pārn. Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
PiemēriNeizpratne un dusmas mani smacēja, šķita, ka telpā trūkst gaisa..
- Neizpratne un dusmas mani smacēja, šķita, ka telpā trūkst gaisa..
- Kauns kļuva nepanesams, tas smacēja Ģediminu nost.
- ..mūs bēdas smacē. Mēs izraudam pa garām naktīm tās..
1.3.pārn. Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriAsaras lija aumaļām pār vaigiem.., un Pāvils iecirta zobus spilvenā, lai smacētu stiprās raudas.
- Asaras lija aumaļām pār vaigiem.., un Pāvils iecirta zobus spilvenā, lai smacētu stiprās raudas.
- Bet tumsa spiežas virsū ar saldu smagumu un smacē domas.
Avoti: 7-2. sējums