slāpēt
slāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt1.
PiemēriBet janvārī vācieši mūs Tīreļpurvā šķaidīja ar artilēriju, ar gāzēm slāpēja.
- Bet janvārī vācieši mūs Tīreļpurvā šķaidīja ar artilēriju, ar gāzēm slāpēja.
- Viņu saķēra un uzgāza uz plata sola, aizklāja muti ar slapju lupatu un sāka sist. Menuss centās atsvabināties no lupatas, kas slāpēja nost.
- Sākās murgi. Valeriju saldēja ledū un dedzināja pekles svelmē, žņaudza un slāpēja.
1.1.intrans.
Piemēri..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos, smacēja un slāpēja..
- ..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos, smacēja un slāpēja..
- Jānim riebjas kūts zampā sabradātās kājas, slāpē kalpu istabas mēslu un sviedru smaka.
1.2.Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
Piemēri..dzēšot ugunsgrēku, ūdenim tiek pievienotas ķimikālijas, kas slāpē uguni.
- ..dzēšot ugunsgrēku, ūdenim tiek pievienotas ķimikālijas, kas slāpē uguni.
- Pirmais: Bet uguns nepavisam negrib degt. - Otrais: Te Jaunie gari būs, kas viņu slāpē!
1.3.pārn. Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
PiemēriGadiem ilgi Klāvs bija slāpējis sevī mīlestību, dzēsis un slāpējis.
- Gadiem ilgi Klāvs bija slāpējis sevī mīlestību, dzēsis un slāpējis.
- Un pēkšņi ļoti spilgti,.. tik nesaderīgi ar domu un izjūtu trulumu, kas slāpēja viņa uztveri, Oļģerts iztēlē ieraudzīja Gremzdi..
- ..skarbā dzīve nebija no Raiņa atvirzāma, tā grauza un necienīgi saēda viņa radošos spēkus, slāpēja enerģiju.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
PiemēriGrīdas segums slāpē soļu trokšņus..
- Grīdas segums slāpē soļu trokšņus..
- Pilsētas centrs un Ņevas krastmala bija bruģēti ar sešstūrainiem koka klucīšiem, kas slāpēja skaņas.
- Uzmanību saista īpatna dziedāšanas maniere - skaņa slāpēta, skan kā no tāluma, klusināti.
- Cabulis ik pa brīdim slāpēti iestenējās.
2.1.Par skaņu, kas nomāc citu skaņu.
PiemēriJūras šalkoņa slāpē apkārtējos trokšņus.
- Jūras šalkoņa slāpē apkārtējos trokšņus.
- «Vagars per gaitniekus, tagad melnā nakts tumsā per.. Kungs pavēlējis eglē iekārt vēja kokles, lai ļaudis nesadzird cits cita žēlabas. Lai vēji mirēju vaidus slāpē.»
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
PiemēriSlāpēta naktslampiņas gaisma.
- Slāpēta naktslampiņas gaisma.
- Helga apsēdās un iededza galda lampu. Spuldze bija vāja, abažūrs slāpēja gaismu, istabas krēsla kļuva duļķaina..
- Putenis putojas balts un blīvs no zemes līdz debesīm, slāpē.. krāsas.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
PiemēriSlāpēt svārstības.
- Slāpēt svārstības.
- Amortizators slāpē grūdienus, kurus uzņem [transportlīdzekļa] ritenis..
- ..rezultāti būtu bijuši ievērojami labāki, ja.. peldbaseina celiņus norobežotu modernas viļņus slāpējošas pludiņu līnijas..
2.4.Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
PiemēriSlāpēt motoru.
- Slāpēt motoru.
3.intrans.; pareti Būt tādam, kas izjūt slāpes1.
Piemēri«Vai jūs nebijāt tas, kas to alus krūzi mums pasniedza, kad mēs pie akas gribējām ūdeni smelt? Karsts bija, slāpēja..»
- «Vai jūs nebijāt tas, kas to alus krūzi mums pasniedza, kad mēs pie akas gribējām ūdeni smelt? Karsts bija, slāpēja..»
Avoti: 7-1. sējums