slāpes
slāpes -pju, vsk. slāpē, -es, s.
1.Ūdens trūkuma sajūta organismā, stipra vēlēšanās dzert.
PiemēriDzesēt slāpes.
- Dzesēt slāpes.
- Remdēt slāpes.
- Slāpes ir sarežģīta sajūta, ko nosaka [organisma] iekšējās vides koncentrācijas pieaugums, mutes un rīkles gļotādas izžūšana.
- ..viņš no melnā [akas] dobuma izcēla vēsu, mazliet mīkstu ūdeni. Abi ceļinieki veldzēja slāpes..
- Govis regulāri jādzirda... Ik uz diviem aplokiem ir ūdenssūknis, un gans.. vienmēr laikus rūpējas, lai lopi neciestu slāpes.
- pārn. ..vējš kļūst spēcīgāks, tas vakarā droši vien atnesīs lietu, un.. zeme vairs nemocīsies slāpēs..
2.Stipra tieksme, vēlēšanās, ilgas (pēc kā). Alkas.
Piemēri..pats galvenais, ko panāca [skolotājs] Mansfīlds.., bija tas, ka viņam izdevās atmodināt savā audzēknī slāpes pēc zināšanām, milzīgu un mērķtiecīgu izziņas alku.
- ..pats galvenais, ko panāca [skolotājs] Mansfīlds.., bija tas, ka viņam izdevās atmodināt savā audzēknī slāpes pēc zināšanām, milzīgu un mērķtiecīgu izziņas alku.
- Jaunieši dejoja gandrīz visi, un viņu soļos un kustībās izpaudās karstās slāpes pēc prieka un dzīvīgas rosmes, kas nebija dabūjušas izpausties kara gados..
- Nevarēdams Rīgā nodoties nopietnai daiļradei, viņš brauc uz Brāķiem, bet neklusināmas slāpes pēc sabiedrības trauc viņu atkal uz Rīgu.
- Pēc laimes katrs cilvēks ir slāpis, Šai slāpei mūžības zīmogs spiests.
Avoti: 7-1. sējums