Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slāpekļpaskābe
slāpekļpaskābe -es, s.; parasti vsk.; ķīm.
Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
PiemēriLauksaimnieciska nozīme ir arī slāpeklim, kas gaisā saistīts amonjaka, slāpekļskābes un slapekļpaskābes savienojumos.
Avoti: 7-1. sējums