Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slāņot
slāņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: slāņots
1.ģeol. Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (1), arī ka (kam) veidojas slāņi.
PiemēriSlāņota zemes garoza.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) veidojas slāņaini (2), arī ka (kam) veidojas slāņi.
PiemēriSlāņot šķīdumu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) daļās slāņos (3).
Avoti: 7-1. sējums