slāpēt
slāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi. Būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku). Arī smacēt1.
PiemēriBet janvārī vācieši mūs Tīreļpurvā šķaidīja ar artilēriju, ar gāzēm slāpēja.
1.1.intrans.
Piemēri..bija grūti elpot, jo trūdiem piesmirkušais gaiss spriedās un ķērās trahejā un bronhos, smacēja un slāpēja..
1.2.Pārtraucot vai samazinot gaisa pieplūdi, panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) vājinās, mazinās.
Piemēri..dzēšot ugunsgrēku, ūdenim tiek pievienotas ķimikālijas, kas slāpē uguni.
1.3.pārn. Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
PiemēriGadiem ilgi Klāvs bija slāpējis sevī mīlestību, dzēsis un slāpējis.
2.trans. Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
PiemēriGrīdas segums slāpē soļu trokšņus..
2.1.Par skaņu, kas nomāc citu skaņu.
PiemēriJūras šalkoņa slāpē apkārtējos trokšņus.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, gaismas, krāsas) spožums, spilgtums.
PiemēriSlāpēta naktslampiņas gaisma.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
PiemēriSlāpēt svārstības.
2.4.Vājināt, palēnināt vai pārtraukt (kā, parasti iekšdedzes motora) darbību.
PiemēriSlāpēt motoru.
3.intrans.; pareti Būt tādam, kas izjūt slāpes1.
Piemēri«Vai jūs nebijāt tas, kas to alus krūzi mums pasniedza, kad mēs pie akas gribējām ūdeni smelt? Karsts bija, slāpēja..»
Avoti: 7-1. sējums