garlaikot
garlaikot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Izraisīt (kādā) garlaicību (1).
PiemēriĢirtu filma garlaikoja. Rādīja kādu kinokomēdiju.
- Ģirtu filma garlaikoja. Rādīja kādu kinokomēdiju.
- Ciemīte nevērīgi atmeta ar roku. «Jūs laikam šāda veida mūzika garlaiko.»
1.1.intrans.
Piemēri..stāstījums garlaiko un attēlotie notikumi nerada dziļāku atbalsi lasītājā.
- ..stāstījums garlaiko un attēlotie notikumi nerada dziļāku atbalsi lasītājā.
- ..[rakstnieces] stāstus lasām ar interesi, tie negarlaiko.
1.2.divd. formā: garlaikots. Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
PiemēriGarlaikots izskats.
- Garlaikots izskats.
- Garlaikoti klausīties.
- Skatos un pat nepamanu, kā pienāk Brūne, arī pārlaiž pienenītei skumīgu, garlaikotu skatienu.., izbāž garu, zaļganu mēli - un mazās saules vairs nav.
Avoti: 3. sējums