garmatains
garmatains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir gari mati.
Piemēri«Skaidrīti» uzsauca garmatains zēns.
1.1.Ar gariem matiem (par galvu).
PiemēriKāds apreibis vējš reizēm sagroza viņu [meiteņu] garmatainās galvas.
2.Tāds, kam ir garš apmatojums (par dzīvnieku).
Avoti: 3. sējums