garnadzis
garnadzis -dža, v.
garnadze -es, dsk. ģen. -džu, s.
Cilvēks, kam piemīt tieksme izdarīt sīkas zādzības. Sīks zaglis.
PiemēriViņš [zaglis] palīdzēja tiem gudrot, kas gan varētu būt šis garnadzis, un, lai modinātu uzticību pret sevi, pa retam arī viņam kaut kas zuda.
- Viņš [zaglis] palīdzēja tiem gudrot, kas gan varētu būt šis garnadzis, un, lai modinātu uzticību pret sevi, pa retam arī viņam kaut kas zuda.
- Tad Ilgvars sāka klaiņot. Radās jauni draugi no garnadžu vidus.
- ..palaiduši tik vecu cilvēku šai Bābeles burzmā! Ņems garnadzis un izraus sainīti no rokām...
Avoti: 3. sējums