nomākts
nomākts -ais; s. -a, -ā
nomākti apst.
1.Divd. → nomākt.
2.Tāds, kas ir pasīvs, kam trūkst prieka, cerību.
PiemēriDepresijas gadījumā slimniekam ir nomākta cilvēka poza.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņi [strādnieki] vairs nečukstēja nomāktām balsīm un piesardzīgi neskatījās apkārt..
Avoti: 5. sējums