Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nomale
1
nomale
-es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.
Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
Piemēri
Nomales iela.
Piemēri
Nomales iela.
Nomales pilsēta.
Mežu nomale.
Pilsētas nomalē, kur gluži klāt pienāca mežs ar zaļiem bezaugļu kokiem, atradās vienkārša koka mājele.
Aiz upes senlejas slējās Vidzemes nomales pakalni.
Ciems, kurā es sāku atminēt savu dzīvi, bija kādā Lietuvas nomalē ne pārāk tālu no Vācijas robežas.
Viņu apguldīja baznīcas kalna pašā nomalē, netālu no žoga..
2.
būvn.
Ar cietu segumu nenoklātā (ceļa) mala.
Piemēri
Zaļā nomale.
Piemēri
Zaļā nomale.
Nomales segums.
Nostiprināt ceļa nomales.
Uzbraukt uz nomales.
Avoti:
5. sējums
Ziņot
Dalīties
Homonīmi
nomale
1
nomale
2
Pameklēt plašāk
Apkaime
nomāktība
nomākties
nomākts
nomaldi
nomaldināt
nomaldīt
nomaldīties
nomale
nomalis
nomalt
nomalties
nomaļnieks
nomaļš
nomaļus
nomanīt
Tēzaurs
nomale
1
nomale
2
MLVV
nomale
MEV
nuõmale