nomākties
nomākties -mācos, -mācies, -mācas, pag. -mācos; refl.
1.Ļoti apmākties (par debesīm).
PiemēriDebesis nomācas, un pamalē dzirkstī zibeņi.
- Debesis nomācas, un pamalē dzirkstī zibeņi.
- Cik vien tālu varēja saredzēt, debesis bija nomākušās, un netīri pelēki mākoņi skraidīja zemu, zemu...
1.1.Kļūt tādam, kad debesis ir ļoti mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriMarta vakars bija pelēki nemācies, drēgns un mitrs..
- Marta vakars bija pelēki nemācies, drēgns un mitrs..
- Dienas nāca -nomākušās un drūmas - ar miglas, smalka lietus pilieniem ik sīkākās skujas galā..
- Laiks biezi nomācies, saule nebij sazīmējama..
1.2.pārn. Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju). Kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
Piemēri..Jurģa seja it kā nomācas.
- ..Jurģa seja it kā nomācas.
- Skolas durvīs stāv Nora, viņa skatās uz Klaucānu, bet, kad viņš nāk klāt, nodur skatienu. «Tu esi nomākusies, Nora?»
Avoti: 5. sējums